Ar darbu saistītās slimības un arodslimības

Ar darbu saistītās slimības un to klasifikācija

Pēc PVO definīcijas, veselība ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis un ne tikai slimības vai kādas citas patoloģijas trūkums. Veselība ir līdzsvara stāvoklis starp cilvēka organismu un vides fizikālajiem, bioloģiskajiem un sociālajiem faktoriem, kas nodrošina normālas organisma funkcijas. Svarīga vides daļa ir darba vide, tādēļ veselība lielā mērā ir atkarīga no darba apstākļiem.

Pēc PVO 1985. gada definīcijas, ar darbu var būt saistītas šādas slimību grupas.

  1. Slimības, kas atzītas par arodslimībām. Tās ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.
  2. Ar darbu saistītās slimības. Tās ir slimības ar daudzfaktoru etioloģiju, kuru izcelsmē nozīme ir arī nelabvēlīgiem darba apstākļiem. Šādas slimības ir, piemēram, arteriālā hipertensija, koronārā sirds slimība, hroniskās nespecifiskās plaušu slimības, balsta un kustību aparāta slimības, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.
  3. Dažādas slimības, ja to gaitu pasliktina kaitīgi darba apstākļi, piemēram, endēmijas, kas saistītas ar nepietiekamu mikroelementu daudzumu uzturā, infekcijas slimības un citas.

Atšķirības starp arodslimību un ar darbu saistītu slimību

Arodslimība:Ar darbu saistīta slimība:
parasti ir noteikts specifisks ierosinātājs;ierosina vairāki faktori;
simptomi rodas darba laikāsimptomi pastiprinās darba laikā;
slimības attīstību var aizkavēt, ja agrīni nosaka diagnozi;slimības attīstību var aizkavēt, ja veic tehniska rakstura vai cita veida aizsardzības pasākumus;
parasti ir minēta valsts likumdošanā.parasti nav minēta valsts likumdošanā

Kaut arī arodslimības ir sastopamas retāk nekā citas pamatslimības, tām ir liela sociāla nozīme, jo ar arodslimībām slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, nereti tās norisinās smagi un ir invaliditātes cēlonis.

Darba medicīnai ir īpaša vieta citu klīnisko disciplīnu vidū.

  • Tā ir cieši saistīta ar vispārējo patoloģiju, darba higiēnu, vides medicīnu, epidemioloģiju, sociālajām zinātnēm.
  • Darba medicīna savā attīstības gaitā nodalījusies no vispārējās medicīnas pēc etioloģijas principa.
  • Arodslimību atklāšana ir galvenokārt atkarīga no pareizi savāktas slimības vēstures un darba apstākļu novērtēšanas.
  • Arodslimības gandrīz vienmēr iespējams novērst ar dažādiem profilakses pasākumiem, kas jāorganizē galvenokārt mediķiem.
  • Darba medicīna ir patstāvīga klīniskā disciplīna ar savu terminoloģiju, slimību izcelsmes hipotēzēm un teorijām, slimību diagnostikas un ārstēšanas metodēm un paņēmieniem.