Darba vides vai darba procesa faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē strādājošo organismu un ilgstošas, intensīvas iedarbības rezultātā izraisa slimības, sauc par kaitīgajiem arodfaktoriem.

Kaitīgie arodfaktori parasti ir saistīti

• ar ražošanas procesu, tā tehnoloģiju un iekārtām (ražošanas putekļi, toksiskās ķīmiskās un radioaktīvās vielas, jonizējošais starojums, troksnis, vibrācija, paaugstināts vai pazemināts atmosfēras spiediens, paaugstināta vai pazemināta temperatūra, elektromagnētiskais starojums u.c.);
• ar darba procesu, tā organizāciju, sasprindzinātību un ilgumu (nervu sistēmas, redzes, dzirdes, balss saišu sasprindzinājums, biežas vienveidīgas kustības, atsevišķu muskuļu grupu sasprindzinājums, ilgstošs ķermeņa piespiedu stāvoklis u.c.).

Sakarā ar kaitīgo arodfaktoru daudzveidību un savdabību, to dažādām kombinācijām un iedarbību uz organismu, veidojas arodslimību īpatnējā klīniskā struktūra. Tā kā vairākumam kaitīgo arodfaktoru piemīt politropiska iedarbība, bieži veidojas polisindroma viscerāla, neiroloģiska un cita patoloģija, kas konkrētās kombinācijās iegūst zināmu specifiskumu.

Līdz šim nav izstrādāta vienveidīga arodslimību klasifikācija.

Pašlaik arodslimības grupē gan pēc etioloģijas principa, gan arī pēc slimības skarto orgānu un sistēmu principa.

Pēc etioloģijas principa izšķir vairākas arodslimību grupas.

1. Ražošanas putekļu izraisītās arodslimības: pneimokoniozes (silikoze, silikatozes, karbokoniozes, metalokoniozes, organisko putekļu pneimokoniozes), eksogēnais alerģiskais alveolīts, bisinoze, hroniskais putekļu bronhīts.
2. Ķīmisko vielu izraisītās arodslimības: akūta, subakūta, subhroniska, hroniska arodsaindēšanās un stabilas atlieku parādības pēc arodsaindēšanās; metāliskais drudzis; ādas slimības (kontaktdermatīts, fotodermatīts u.c.).
3. Fizikālo faktoru izraisītās arodslimības: vibrācijas slimība, jonizējošā un nejonizējošā starojuma izraisītās slimības, trokšņa, augstas un zemas temperatūras, paaugstināta atmosfēras spiediena izraisītā arodpatoloģija.
4. Fizisko pārslodžu un atsevišķu orgānu un sistēmu pārpūles izraisītās arodslimības: koordinācijas neirozes, akūtas, subakūtas vai hroniskas perifēriskās nervu sistēmas un balsta un kustību aparāta slimības (mononeiropātija, polineiropātija, jostas un krustu daļas radikulīts, tendovaginīts, deformējošā osteoartroze u.c.).
5. Bioloģisko faktoru izraisītās arodslimības: infekcijas un parazitārās slimības (tuberkuloze, bruceloze, ērču encefalīts, vīrushepatīts u.c.), disbakteriozes, ādas un gļotādas kandidomikoze, viscerālā kandidoze.
6. Alerģiskās arodslimības: konjunktivīts, rinīts, rinofaringīts, bronhiālā astma, eksogēnais alerģiskais alveolīts, dermatīts, ekzēma.
7. Onkoloģiskās arodslimības: ādas, mutes dobuma un elpošanas orgānu, aknu, urīnpūšļa, kuņģa, kaulu ļaundabīgie audzēji, leikoze u.c.

Vairākās Eiropas valstīs par arodslimībām uzskata arī garīgo pārslodžu izraisītās slimības – depresiju, izdegšanas sindromu u.c.

Kā jau norādīts, arodslimības klasificē arī pēc slimības skarto orgānu un sistēmu principa. Izšķir arodslimības, kuru gadījumā tiek skarti galvenokārt:

• elpošanas orgāni,
• nervu sistēma,
• asinsrades sistēma,
• hepatobiliārā sistēma,
• nieres un urīnizvadceļi.

Atkarībā no kaitīgo faktoru iedarbības ilguma un intensitātes izšķir:

• akūtas,
• subakūtas un
• hroniskas arodslimības.

Akūtas arodslimības attīstās pēkšņi pēc vienreizējās vai atkārtotas ķīmisko vielu vai citu kaitīgu darba faktoru iedarbības (vienas darba maiņas laikā), piemēram, akūta saindēšanās, fiziskas pārslodzes (lumbago).

Subakūtas arodslimības novēro pēc ķīmisko vielu vai citu kaitīgo darba faktoru iedarbības neilgā laika periodā (daži mēneši), piemēram, subakūta saindēšanās ar organiskajiem šķīdinātājiem, lumbalģija.

Hroniskas arodslimības attīstās kaitīgo darba faktoru ilgstošas iedarbības rezultātā. Mūsu dienās visraksturīgākās ir hroniskās arodslimības. Tās attīstās pakāpeniski. Nereti slimības sākumā ir maz klīnisko simptomu.

Darba medicīnas pamati jāzina jebkuras specialitātes ārstiem. Praksē bieži nākas risināt ar darba medicīnu saistītus jautājumus. Par to liecina arī šādi piemēri.

• Plastmasu rūpnīcas strādniece griežas pie ginekologa, lai viņa tiktu pārcelta citā darbā, jo ķimikālijas varot kaitēt viņas un bērna veselībai.
• Pie ķirurga griežas vidēja vecuma vīrietis, kas uzskata, ka viņš ir zaudējis darbaspējas hronisku muguras sāpju dēļ, kuras radušās no smagu priekšmetu celšanas, strādājot celtniecībā.
• Tālbraucējs šoferis, kas pārcietis miokarda infarktu, jautā ārstam terapeitam, pēc cik ilga laika viņš varēs atgriezties darbā un kādus darba uzdevumus varēs veikt.
• Strādnieks, kas daudzus gadus strādājis kontaktā ar azbestu un tagad slimo ar plaušu vēzi, jautā ķirurgam, vai viņš var saņemt kompensāciju par darbaspēju zaudējumu.
• Rotaļlietu rūpnīcas direktors lūdz ģimenes ārstam, kā rūpnīcā novērst arodslimību rašanos.