Arodslimību pacientu tiesības

ARODSLIMNIEKA TIESĪBAS

Šajā materiālā sniegta informācija par arodslimnieka tiesībām saņemt kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par kārtību, kādā to var izdarīt.

  1. Uz personām, kuras saņēmušas no Ministru kabineta pilnvarotās Ārstu konsultatīvās komisijas arodslimībās (ĀKKA) atzinumu par saslimšanu ar arodslimību pēc 1997. gada 1. janvāra, attiecas likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Šīm personām ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību:

  • Ja uz arodslimības diagnozes uzstādīšanas laiku darba stāžs no 1997.g.01.01. ir pilni 3 gadi (nav svarīgi vai persona ir vai nav darba attiecībās);
  • ja viņas ir stājušās valsts civildienesta attiecībās.

Kādas izmaksas un pakalpojumus ietver apdrošināšanas atlīdzība?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) maksā:

  • Slimības pabalstu – apmaksu par darbnespējas lapu sākot ar pirmo darba nespējas dienu līdz 52 kalendārajām nedēļām. Šo pabalstu piešķir 80 % apmērā no vidējās 6 mēnešu algas.
  • Atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Ja arodslimības rezultātā apdrošinātā persona pilnīgi vai daļēji zaudējusi darbspējas, tad par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, tiek izmaksāta atlīdzība, kas atkarīga no personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) noteiktās darbspēju zaudējuma pakāpes (procentos).
  • Vienreizēju pabalstu, kuru var saņemt atlīdzības par darbspēju zaudējumu vietā, ja darbspēju zaudējums noteikts 10 – 24% apmērā uz mūžu.
  • Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu arodslimnieka nāves gadījumā izmaksā viņa darba nespējīgajiem ģimenes locekļiem, kurus mirušais daļēji vai pilnīgi apgādāja.
  • Atlīdzību par papildus izdevumiem:
    – izdevumu apmaksa par ārstēšanu, aprūpi;
    – profesionālo rehabilitāciju (piem. kursi jaunas profesijas apgūšanai),
    – pavadoņa apmaksa un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzēto ceļa izdevumu apmaksa;
    – maksa par rehabilitācijas līdzekļu iegādi, to remontu, medicīnisko rehabilitāciju (piem. dažādas procedūras, masāžas, ārstēšanās sanatorijā u.c.);
    – tehnisko palīglīdzekļu (protēžu u.c.) iegādei un remontam.

Jebkura apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst būt lielāka par 15 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām uz likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Kā jārīkojas, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību?

Jāgriežas VSAA filiālē pēc dzīves vietas, ņemot līdz CĀKKA atzinuma par konstatēto arodslimību kopiju. Papildus šim dokumentam VSAA filiālē ir jāiesniedz šādi dokumenti:

  • lai saņemtu slimības pabalstu – darbnespējas lapa B ar darba devēja apstiprinājumu par apdrošinātās personas neierašanos darbā;
  • lai saņemtu atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos vienreizējo pabalstu:
    – izraksts no VDEĀK akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos,
    – invaliditātes izziņas kopija (šos dokumentus VSAA filiālei nosūta VDEĀK),
    – atlīdzības par darbspēju zaudējumu pieprasījums;
  • lai saņemtu papildu izdevumu apmaksu –
    – ārstējošā ārsta izsniegta medicīniskā veidlapa 027/u “Izraksts no ambulatorā /stacionārā slimnieka medicīniskās kartes,” ko var aizstāt ar izrakstu no slimības vēstures vai konsultanta slēdzienu. Svarīgi, ka minētajos dokumentos ir norādīts par attiecīgās ārstēšanas vai cita veselības uzlabošanas pakalpojuma nepieciešamību,
    – dokumenti, kas apliecina attiecīgo izdevumu samaksu – čeki un kvītis;
    – cietušās personas vai tās pilnvarotās personas pieprasījums par pakalpojumu apmaksu;
  • lai saņemtu atlīdzību par apgādnieka zaudējumu –
    – izziņa par nāves cēloņa saistību ar arodslimību;
    – apdrošinātās personas miršanas apliecība,
    – izziņa no dzīvesvietas par ģimenes sastāvu un apdrošinātās personas apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem,
    – ja nepieciešams, citi dokumenti, kas apliecina apdrošinātās personas apgādībā bijušo personu darbnespēju vai mēneša vidējo ienākumu apmēru,
    – pieprasījums par atlīdzības piešķiršanu.

Pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību gadījumos un tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no VSAA!

  1. Kaitējuma atlīdzību maksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.378 “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības, aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”.

Tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

  • darbiniekam uz visu VDEĀK noteikto darbspēju zaudējuma laiku;
  • apgādājamam uz laiku, kamēr viņam ir vai bija normatīvajos aktos noteiktais apgādājamā statuss.

Kaitējuma atlīdzības apmaksā ir iespējami 3 varianti:

  • Darba devējs eksistē un maksā kaitējuma atlīdzību. Ja uzņēmumu pārdod, tad jaunais īpašnieks pārņem visas saistības un viņam ir jāmaksā arodslimniekiem kaitējuma atlīdzību. Te dažkārt ir jātiesājas ar jauno uzņēmuma īpašnieku.
  • Uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts. Šādā gadījumā darba devējs vai persona, kas nodarbojas ar uzņēmuma likvidāciju, izmaksā darbiniekam vai apgādājamam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita kaitējuma atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem VSAA speciālajā budžetā. Kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksu līdz brīdim, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz minēto atlīdzību, veic VSAA.
  • Personām, kurām vairs nav darba devēja, t.i., ja Uzņēmumu reģistrā vai tiesā ir konstatēts fakts, ka darba devējs, kurš atbildīgs par arodslimību nav nosakāms (ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra), VSAA piešķir darbiniekam vai apgādājamam kaitējuma atlīdzību ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu. Jāpiezīmē, ka par arodslimības rašanos var būt atbildīgi vairāki uzņēmumi.

Ja kaitējuma atlīdzības saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kaitējuma atlīdzība viņam tiek izmaksāta par turpmākajiem sešiem mēnešiem, rēķinot no dienas, kad iesniegts rakstisks pieprasījums un uzrādīta pase ar atzīmi par izrakstīšanos, un turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, izņemot gadījumu, ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs labprātīgi turpina šīs izmaksas.

Ja darbiniekam kaitējuma atlīdzība piešķirta līdz 1997.gada 1. janvārim, bet viņš pēc minētā termiņa turpina strādāt un viņam konstatē citu arodslimību, tad VSAA aprēķina un izmaksā darbiniekam likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību par visu darbaspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējumu, bet darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs kaitējuma atlīdzināšanu par iepriekš nodarīto kaitējumu darbiniekam pārtrauc. Šādā gadījumā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs katru mēnesi kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pārskaita speciālajā budžetā summu, kas vienāda ar darbiniekam saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto kaitējuma atlīdzību par pēdējo kalendāra mēnesi pirms apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas. Ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs nav veicis kaitējuma atlīdzības iemaksas šajā punktā noteiktajā kārtībā, VSAA ir tiesīga parāda summu piedzīt regresa kārtībā.

Papildu izdevumu atlīdzināšana:

Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam papildus izdevumus, kas saistīti ar:
– izdevumu apmaksu par ārstēšanu, aprūpi;
– profesionālo rehabilitāciju (piem. kursi jaunas profesijas apgūšanai),
– pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzēto ceļa izdevumu apmaksu;
– maksu par rehabilitācijas līdzekļu iegādi, to remontu, medicīnisko rehabilitāciju (piem. dažādas procedūras, masāžas, ārstēšanās sanatorijā u.c.);
– tehnisko palīglīdzekļu (protēžu u.c.) iegādi un remontu.

Minēto papildu izdevumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde, un tos sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
– darbinieka rakstisku pieprasījumu papildu izdevumu samaksai;
– dokumentiem, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā gadījumā;
– Ministru kabineta pilnvarotās CĀKKA atzinumu kopiju par konstatēto arodslimību (uzrādot oriģinālu).

Personām, kuru darba devējs nav nosakāms (izslēgts no Uzņēmuma reģistra), kā arī citām personām, kurām kaitējuma atlīdzību, kā minēts iepriekš, maksā VSAA, papildu izdevumus VSAA neatlīdzina.

Neskaidrību gadījumos lūdzu zvaniet uz tālāk norādītajām iestādēm:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Lāčplēša ielā 70a, Rīga LV 1011

ARODSLIMĪBU ĀRSTĒŠANA UN REHABILITĀCIJA

Arodslimniekus ārstē ģimenes ārsti un citi speciālisti, bet konsultē un izmeklē Paula Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā.

Arodslimnieku ārstēšanas principi neatšķiras no vispārējiem slimību ārstēšanas principiem. Tomēr arodslimību terapijai ir savas īpatnības. Bieži ir zināms slimības etioloģiskais faktors un līdz ar to arī patoģenētiskie slimības posmi.

Galvenais princips arodslimību ārstēšanā ir novērst kaitīgā faktora iedarbību. Nereti ārstēšanā izšķiroša nozīme ir tieši racionālai iekārtošanai darbā, kur nav kaitīgu arodfaktoru.

Visbiežāk arodslimību ārstēšanā tiek izmantots ārstniecisko pasākumu komplekss, kas ietver etioloģiskās, patoģenētiskās un simptomātiskās ārstēšanas metodes.

Viena no galvenajām arodslimību ārstēšanas metodēm ir t.s. izdalīšanas terapija. Ja konstatēta hroniska saindēšanās ar metāliem un to savienojumiem (svinu, dzīvsudrabu, mangānu, kadmiju, kobaltu u.c.), lieto kompleksus veidojošus savienojumus – t.s. kompleksonus jeb helātus, piemēram, tetacīna kalciju (EDTA, nātrija kalcija edetāts, ledklaīrs), pentacīnu (pentamils), penicilamīnu (kuprenils, metalkaptāze) un citus. Tie spēj piesaistīt citu metālu jonus un veido maztoksiskus, ūdenī šķīstošus savienojumus, kas ātri izdalās no organisma.

Hronisko aroda etioloģijas neirointoksikāciju un to attālo seku gadījumos sakarā ar daudzajiem sindromiem kompleksajā terapijā jāiekļauj līdzekļi, kas uzlabo smadzeņu un perifērisko asinsapgādi, nervu audu metabolismu, normalizē biogēno amīnu maiņu, novērš neirohumorālos un neirohormonālos traucējumus. Jāizmanto arī vitamīni, sedatīvie preparāti un trankvilizatori.

Perifēriskās nervu sistēmas un balsta un kustību aparāta arodslimību gadījumos līdztekus tradicionālajām ārstēšanas metodēm mūsu dienās izmanto arī dažādas nemedikamentozās ārstēšanas metodes – manuālo terapiju, akupunktūru, magnetterapiju, vakuummasāžu, pašmasāžu uz trenažieriem un citas.

Daudzu arodslimību ārstēšanā sekmīgi izmanto elektroterapiju un hidroterapiju, kā arī balneoloģiskos faktorus.

Liela nozīme ir pasākumiem, kas uzlabo organisma vispārējo stāvokli un tā pretestības spējas (pilnvērtīgs uzturs, vitamīnu terapija, ārstēšanās sanatorijā, klimatterapija).

Rehabilitācija darba medicīnā ir pasākumu komplekss slimnieka pasargāšanai no iespējamas invaliditātes, kā arī maksimālas fiziskās, garīgās, profesionālās, sociālās un ekonomiskās pilnvērtības atgūšanai, ja ir īslaicīgs vai paliekošs (invaliditāte) darbaspēju zaudējums.

Rehabilitācijas procesā izmanto ārstnieciskos, ar profesiju saistītos pedagoģiskos un sociālekonomiskos pasākumus.

Ārstnieciskajā rehabilitācijā izmanto ārstniecisko uzturu, fizikālo terapiju un ārstniecisko fizkultūru, psihoterapiju, medikamentozo terapiju. Ar arodu saistīto pedagoģisko pasākumu uzdevums ir slimnieka (invalīda) pārkvalificēšana, apmācīšana. Izmanto arī sociālekonomiskos pasākumus – sociālo nodrošināšanu, pārcelšanu citā darbā u.tml.