Arodslimību ārsta uzdevumi

Darba vietā esošo kaitīgo riska faktoru identifikācija un novērtēšana.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams

  • novērtēt uzņēmuma darba vietas un ieteikt kaitīgo arodfaktoru kontroles metodes;
  • atklāt ar darbu saistītās slimības;
  • organizēt pareizu arodslimības diagnozes pierādīšanu;
  • novērtēt nepieciešamību veidot komandu (toksikologi, higiēnisti, ergonomisti, psihologi u.c.), kas piedalītos darba vides novērtēšanā;
  • organizēt to strādājošo veselības kontroli, kuri ir pakļauti kaitīgajiem arodfaktoriem;
  • izvēlēties bioloģiskā monitoringa kritērijus ar mērķi aizsargāt strādājošo veselību, ņemot vērā attiecīgo testu jutību, specifiskumu un iespēju paredzēt veselības stāvokļa pārmaiņas nākotnē;
  • novērtēt pasākumus, kas tiek veikti, lai samazinātu vai novērstu kaitīgo arodfaktoru ietekmi;
  • izvēlēties strādājošajiem pareizos personiskos aizsarglīdzekļus, ja nepieciešams, izmantojot attiecīgo ekspertu palīdzību;
  • radīt iespēju sniegt pirmo palīdzību un aktīvi darboties citās kritiskās situācijās;
  • sniegt padomus, kad tiek ieviestas jaunas darba sistēmas un tehnoloģijas.
  1. Piedalīšanās ar arodveselības un darba drošības jautājumiem saistītās politikas izveidošanā, kas balstīta uz ētiskiem principiem.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • informēt strādājošo pārstāvjus un darba devējus par šo politiku skarošiem ētikas jautājumiem;
  • informēt darba devējus par nepieciešamību visus jautājumus apspriest ar strādājošo pārstāvjiem;
  • vadīt sarunas, kas nodrošinātu vienošanos par visiem jautājumiem, kuri skar gan darba devējus, gan strādājošos;
  • pārliecināt strādājošos par to, ka viņi ir pilnībā informēti par politiku un savām tiesībām.
  1. Pasākumu veicināšana, kas nodrošinātu darba piemērošanu strādājošiem. Darba piemērotības novērtēšana.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • novērtēt kaitīgos faktorus darba vietā ar mērķi sniegt padomus, kā labāk organizēt profilaktiskos pasākumus;
  • novērtēt strādājošo piemērotību darbam, sekot arodslimību un ar darbu saistīto traumu attīstībai;
  • novērtēt nepiemērotību darbam, nespēju veikt darbu;
  • veikt nespējīgo strādājošo klīnisko rehabilitāciju;
  • nodrošināt strādājošo ergonomisko rehabilitāciju;
  • organizēt psiholoģisko rehabilitāciju situācijās, kad darbs ir ietekmējis strādājošo garīgo veselību;
  • informēt strādājošos par jautājumiem, kas saistīti ar darba kavējumiem slimības dēļ;
  • risināt strādājošo problēmas, kas saistītas ar narkotisko vielu vai alkohola lietošanu;
  • sniegt padomus par rehabilitāciju.
  1. Pasākumu veicināšana, kuri nodrošinātu darba pielāgošanu strādājošajiem īpašās situācijās (atbilstoši direktīvām par strādājošām grūtniecēm un jauniem cilvēkiem).
  2. Strādājošo un darba devēju informēšana, apmācīšana un izglītošana par jautājumiem, kas saistīti ar darba drošību un veselību.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • kontaktēties ar cilvēkiem, kam ir dažāda pieredze un tehniskā izglītība;
  • sagatavot un rakstīt ziņojumus un atskaites ar maksimālu precizitāti un pēc iespējas biežāk;
  • lasīt lekcijas;
  • organizēt apspriedes;
  • piedalīties to komiteju darbībā, kuras saistītas ar arodveselības un darba drošības jautājumiem;
  • piedalīties arodslimību un nelaimes gadījumu analīzē;
  • kontaktēties ar citiem speciālistiem, lai nodrošinātu cilvēku pilnvērtīgu apmācīšanu
  1. Nodarbošanās ar pētniecisko darbību, kas saistīta ar arodveselību un darba drošību, ņemot vērā jau esošos zinātniskos pētījumus par veselības problēmām darba vietā, ar zinātnisko un medicīnisko darbību saistītos ētiskos jautājumus, ja nepieciešams, pat iesaistot neatkarīgu ētisko komiteju.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • vadīt oficiālus zinātniskus pētījumus;
  • iepazīties ar zinātnisko literatūru un sagatavot informāciju par to;
  • interpretēt žurnālos publicētos un paša iegūtos zinātniskos datus;
  • plānot vienkāršus pētījumus;
  • organizēt pētījumus par grupveida saslimšanām darba vietā;
  • analizēt ikdienā iegūtos datus, to vidū darba kavējumus slimības dēļ un nelaimes gadījumus darba vietā;
  • regulāri mutiski un rakstiski informēt strādājošos un darba devējus par situāciju.
  1. Pasākumu organizēšana, kuri nodrošinātu ar arodveselību un darba drošību saistīto likumu ieviešanu dzīvē.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • piemērot likumus par arodveselību un darba ētiku katram atsevišķam gadījumam;
  • konsultēt darba devējus par likumiem, kas saistīti ar arodveselību, darba drošību un apkārtējo vidi;
  • sniegt konsultācijas par arodveselības un darba drošības politikas izveidošanu;
  • informēt strādājošos un viņu pārstāvjus par viņu likumos noteiktajiem pienākumiem;
  • novērtēt situācijas atbilstību jaunajiem likumiem.
  1. Rūpnieciskās darbības apkārtējai videi nodarītā kaitējuma novērtēšana.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • atšķirt slimības, ko izraisījuši kaitīgie faktori darba vietā, no slimībām, ko izraisījuši apkārtējās vides faktori;
  • organizēt profilaktiskos pasākumus tiem kaitīgajiem apkārtējās vides faktoriem, kas radušies uzņēmuma darbības dēļ;
  • konstatēt kaitīgos apkārtējās vides faktorus, kuru izcelsmē nozīmīgi ir citi
  • cēloņi;
  • kontaktēties ar citiem speciālistiem, kas ir atbildīgi par vides un sabiedrības veselību.
  1. Arodveselības veicināšana un ar veselību saistīto izglītības programmu izveidošana.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • analizēt strādājošo cilvēku veselības vajadzības;
  • analizēt veselības pārbaužu ētiskos aspektus;
  • analizēt, cik izdevīgi ir ieguldīt līdzekļus veselības veicināšanas pasākumos;
  • nodrošināt ar arodveselības veicināšanu saistīto programmu izpildi, par ko panākta visu pušu vienošanās;
  • meklēt sadarbības partnerus gan starp darba devējiem, gan strādājošajiem, lai nodrošinātu veselības veicināšanas un izglītības programmu izpildi;
  • novērtēt un kontrolēt veselības veicināšanas programmu izpildi, īpašu uzmanību pievēršot kaitīgajiem faktoriem darba vietā un riska faktoru kontrolei.
  1. Arodveselības dienestu vadīšana.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • pierādīt nepieciešamību organizēt darbu arodveselības jomā;
  • definēt arodveselības dienesta mērķus;
  • definēt arodveselības dienestā strādājošo darba uzdevumus un sagatavot viņu darba aprakstu;
  • vadīt arodveselības nodaļu;
  • novērtēt arodveselības dienesta darba kvalitāti un nodrošināt tā klīnisko kontroli;
  • vadīt sarunas par finansiālajiem jautājumiem;
  • izveidot arodveselības dienesta komandu;
  • izstrādāt darbinieku apmācības programmu.
  1. Darbs multidisciplinārajā komandā.

Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešams:

  • vadīt komandu;
  • pilnvarot ekspertus;
  • sniegt padomus, kā organizēt citu profesionālo risku novērtēšanu;
  • saskaņot veselības kontroli un bioloģisko monitoringu ar vides un citu faktoru kontroli;
  • veicināt multidisciplināro zinātnisko darbu, kas balstīts uz ekspozīcijas datu vākšanu;
  • plānot efektīvu multidisciplināro resursu izmantošanu;
  • apspriesties ar multidisciplināro komandu.

Primārās veselības aprūpes ārstu (ģimenes ārstu) loma darba medicīnā

Primārās veselības aprūpes ārsti jeb ģimenes ārsti bieži domā, ka viņiem ir pienākums tikai pret pacientiem. Tomēr primārās veselības aprūpes ārsti ir cieši saistīti ar darba medicīnu, jo viņi:

  • veic strādājošo obligātās veselības pārbaudes;
  • sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību nelaimes gadījumos darbā;
  • aizpilda invaliditāti apstiprinošas apdrošināšanas formas;
  • dod atļauju atgriezties darbā pēc slimības vai nelaimes gadījuma;
  • ārstē un rehabilitē arodslimniekus, sniedz konsultācijas strādājošajiem un viņu ģimenes locekļiem sakarā ar kaitīgo arodsfaktoru iedarbību uz reproduktīvo sistēmu
  • apsver katru gadījumu, kad pacienta veselības stāvoklis tieši vai netieši varētu būt saistīts ar darba vietu
  • risina jautājumus par sieviešu, jauniešu un bērnu darbu

Daži darba medicīnas ētikas principi ir attiecināmi arī uz primārās veselības aprūpes ārstiem. Kā svarīgākie jāmin šādi:

  1. uzticamība (lojalitāte),
  2. konfidencialitāte,
  3. rezultātu paziņošana.